Konkursa Zelta lauks Latvijā komisijai pēc lauku apskatēm klātienē priekšā vēl liels un smags darbs – vērtēt to, kas izdarīts līdz ražas novākšanas procesam, skaitot materiālos ieguldījumus, tehniskos darbus, vērtējot saimniecības darbu kopumā un, protams, ņemot vērā novākto ražu, kvalitāti un tad tikai vērtējot – kuri lauki visu šo rādītāju kopskatā būs tie labākie.
Vēl tikai vasaras rapši kuļami, šur tur pupas novācamas, kur nav paspēts, un tad jau varēs teikt, ka visa raža apcirkņos. Kā konkursa dalībnieki vērtē savu iekūlumu? Un kā rezultātu ietekmējuši laika apstākļi? Vai ir trāpīts konkursam izvēlēties labākos laukus? Par to Saimnieks LV iztaujā Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģiona zemniekus.

Valdis Liepa, zemnieku saimniecības Liepmuiža saimnieks no Saldus novada Saldus pagasta par šā gada ražu saka: „Nevar sūdzēties! Ziemas kviešiem no Zelta lauka bija 7 t/ha, saimniecībā vidējā raža – 6.5 t/ha. Arī miežus un auzas esam nokūluši, bet par pupām vēl nevaru spriest, jo nav nokultas. Izskatās, ka ir labas. Varētu būt kādas 4–5 t/ha. Salīdzinot ar citiem gadiem, tā ir laba raža. Vienā laukā jau ir sākts pupas novākt, bet konkursam pieteiktais nav aiztikts, tajā raža vēl briest. Pagaidām Baltic Agro neņem pretī, citādi jau būtu kūluši.”
Par konkursam pieteiktā lauka izvēli runājot, saimnieks teic, ka kviešiem konkursā ticis ne gluži pats labākais. Vainīga nav vis neprecīza ražas prognoze, bet gan tas, ka ne visi saimniecības lauki atbilst konkursa nolikumā prasītajam lielumam – 10 ha. „Ražīgākajiem vienkārši ir mazāka platība. Kviešu kvalitāte, kā jau vairumam zemnieku, šogad nav tā labākā. Pārtikas kviešu ir maz. Saulītes graudaugiem par maz ticis. Īsta vasara šovasar bijusi tikai dažas dienas.”

Valdis Circenis, zemnieku saimniecības Irbītes saimnieks Beverīnas novada Trikātas pagastā vērtē, ka rapšu Zelta lauks bijis izvēlēts īstais, jo nokulti 5.8 t/ha, bet kviešiem gan pāris citu bijuši ražīgāki. „Kopumā raža ir ļoti laba. Vidēji saimniecībā ziemas kviešus iekūlām 7.2 t/ha, bet Zelta laukā 8.8 t/ha.
Rādītāji ir ļoti augsti – Ziemeļvidzemei tas ir izcils rezultāts. Augsne mums tomēr nav tā auglīgākā, ar Zemgales kolēģiem nevaram sacensties. Parasti 5–5.5 t/ha ir labi.
Ziemas rapšu vidējā raža – 4.2 t/ha, tas ir labs rādītājs. Vēl kuļamas pupas, kas mums šogad stipri cietušas no zosīm, un vasaras rapši, un tad jau viss būs novākts. Ražas ziņā šis gads līdzinās 2012. gadam, kad Latvijā graudaugiem arī bija labs rezultāts, šogad būs pat labāks. Kviešiem proteīna saturs ir salīdzinoši zems, jo slāpekļa mēslojumā bija par maz, bet, protams, galvenais iemesls zemajam proteīnam ir tas, ka jūnijā, jūlijā bija par maz saules.”
Saimniecība Irbītes konkursā Zelta lauks Latvijā ir jau no paša sākuma, kopš to Latvijā sāka rīkot. „Interesanti redzēt, kā saimnieko citos Latvijas reģionos, kāda ir citu zemnieku pieredze,” saka Valdis Circenis. „Varam salīdzināt sevi ar labākajām saimniecībām, kuras ir pirmrindnieces nozarē un kuru saimnieki uzkrājuši zināšanas. Ir, ko pamācīties. Svarīgi arī tas, ka, piedaloties šajā konkursā, varam gūt plašāku redzējumu par procesiem, kas notiek laukos. Nav būtiski, vai mēs uzvarēsim, galvenais ir pati piedalīšanās. Nav tā, ka konkursā vērtētos laukus īpaši kopjam. Cenšamies, lai visi sējumi būtu labā līmenī un lai progresīva pieredze tiktu ieviesta visā saimniecībā. Tāpat ir ar Lauku dienām, ko mēs rīkojam. Tās ieņēmumus nedod, vairāk ir kreņķu un uztraukumu, bet tas mums palīdz pašiem sakārtoties, mobilizēties.”

Aivis Aizsilnieks, SIA Palsa valdes priekšsēdētājs, vērtē, ka šis gads ir ierindojams ražīgo skaitā, jo nokultās 8 t/ha ziemas kviešiem un 4.6 t/ha ziemas rapšiem ir ļoti labs rezultāts un manāmi pārsniedz saimniecības vidējos rādītājus iepriekšējos gados. SIA Palsa atrodas Smiltenes novada Variņu pagastā, kur nav pati auglīgākā lauksaimniecības augsne. „Citus gadus bijis ap 6 t, līdz 7 t esam tikuši, bet šis gads ir ļoti ražīgs,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. „Ziemas kvieši, kas nokulti konkursam pieteiktajā laukā un arī visos pārējos, viennozīmīgi ir atbilstoši lopbarības kvalitātes grupai. Vēl joprojām kuļam vasaras kviešus, un tiem ir pārtikas kvalitāte – starp A un B grupu, atsevišķas kravas aiziet uz A+. Pie vainas ir laika apstākļi, tāpat kā lielākajai daļai Latvijas zemnieku. Mēs pēdējos trīs gadus tā nopietni piestrādājam pie kvalitātes rādītājiem. Vairāk tiek domāts par pārtikas kviešu audzēšanu. Pirms dažiem gadiem audzējām tikai lopbarības graudus, tagad jau mums ir arī pārtikas grupai atbilstošie. Ieguldām vairāk darba, lai iegūtu kvalitāti, atbilstoši mēslojam un ievērojam pārējās agrotehnikas prasības.”
Konkursam pavasarī uzņēmums izvēlējies nemeliorētu lauku. Tas šķitis viens no labākajiem. Ziemas kviešiem priekšaugs bijis rapši, kas pērn devis 4.7 t/ha ražu. Šogad agrotehnikas ziņā nekas īpašs un atšķirīgs no citiem laukiem nav ticis darīts. Taču raža, kā liecina rādītāji, ir izaugusi laba. Tātad izvēle bijusi pareizā. Pagājušā gada konkursā gan neesot trāpījuši, citi lauki bijuši labāki. Par šā gada rapšu ražu runājot, Aivis Aizsilnieks atzīmē, ka ļoti labi ir kvalitātes rādītāji – eļļa 46–47 %. Negatīvu lomu nospēlējis reljefs – dažas vietas paslīkušas, un tas samazinājis saimniecības vidējo ražu, taču kopumā nav pamata žēloties.
Palsa konkursā iesaistījusies otro gadu. Kā galveno ieguvumu A. Aizsilnieks min iespēju paskatīties, kā uzņēmums izskatās pārējo vidū un kādas ir iespējas augt, ņemot vērā Vidzemes īpatnības: „Kad mēs priecājamies par 8 t/ha, Zemgalē ir 10 un 11 t/ha, ar tādu rezultātu nespējam sacensties, bet varam skatīties, kā citiem klājas mūsu reģionā.”

Aigars Daugulis, zemnieku saimniecības Kļaviņas īpašnieks no Burtnieku novada Burtnieku pagasta, par šā gada ražu saka: „Salīdzinājumā ar pēdējiem gadiem tā ir ļoti laba. Zelta laukā bija 7.2 t/ha, saimniecībā vidēji iekūlām no 5 līdz 7 t/ha. Kvalitāte kā visā Latvijā – proteīns zems. Ne tikai ziemas kviešiem, arī vasaras kviešiem kvalitātes rādītāji zemi. Saulītes par maz bija, varbūt arī vairāk mēslot vajadzēja. Uz tādu ražu necerējām. Pēdējo mēslojumu ziemas kviešiem devām, izmantojot slāpekļa sensoru. Bijām sataisījušies mēslojumu sēt daudz vairāk, bet izsējām praktiski pusi no plānotā daudzuma, jo sensors rādīja, ka tik daudz nevajagot – augi to neizmantos un mēslojums būs iztērēts velti. Pupu laukos ražu neprognozēšu. Kad nokulsim, tad redzēs.
Konkursā Zelta lauks Latvijā piedalāmies trešo reizi. Labi, ka mūs pavērtē arī citi, ne tikai mēs paši. Mans ierosinājums būtu reizē ar komisijas braucieniem lauku apskatēs aicināt arī dalībniekus to pašu maršrutu izbraukāt. Lai varam paskatīties, kā citiem klājas, aprunāties. Pie tuvākajiem kaimiņiem jau paši esam aizbraukuši, bet gribētos arī uz Zemgali, Kurzemi, Latgali.”
Ivars Keviešens, SIA RIKK, kas atrodas Limbažu novada Skultes pagastā, īpašnieks un valdes priekšsēdētājs, teic, ka ražas novākšana uzņēmumā rit pilnā sparā, 11. septembrī vēl bija kuļami aptuveni 260 ha. Pie pupām kūlēji vēl nemaz nebija tikuši, tāpēc saimnieks pagaidām neprognozē, kāda varētu būt raža konkursam pieteiktajā un citos pupu laukos. Ziemas rapši un kvieši gan jau klētī. Ziemas rapši devuši 4 t/ha, bet ziemas kvieši – 5.5 t/ha.
Ivars Keviešens teic, ka salīdzinājumā ar citiem gadiem šis izskatās labs, bet īstais novērtējums vēl priekšā: „Kamēr raža nav mana, tā pieder Dievam!” Kviešu kvalitāte SIA RIKK šogad tāpat kā citur Latvijā nav padevusies tik laba kā saulainākās vasarās. „Nevar teikt, ka būtu slikta, bet nav tā labākā. Rapsis šogad labs, tas mums vienmēr ir atbilstošā kvalitātē!”

Guntars Bartkevičs no Baltinavas novada Apšovas ciema zemnieku saimniecības Riekstiņi priecājas, ka iekūlums ir labs un arī kvalitāte nav peļama: „Saimniecības vidējie rādītāji ir ļoti tuvu Zelta lauka ražai, bet tomēr Zelta laukos ir par kādiem procentiem vairāk. Rapsis Zelta laukā ir kādas 5 t/ha un kviesis ir 9 tonnas ar astīti. Vidējā raža saimniecībā ir ap 8 t kviešiem un stabilas 4 t rapšiem. Arī kvalitāte mums ir laba – pārsvarā kvieši ir 2. pārtikas grupā. Rapša 4 t/ha jau ir klētssvars, jo tas no lauka nāca ļoti sauss. Eļļas procents – 43–44. Tā kā nesūdzamies – viss ir kārtībā. Lopbarībai aiziet varbūt kādi 2 % no visa iekūluma. Strādājam ar precīzās lauksaimniecības tehnoloģijām, mums ir augsnes kartēšana, zaļuma sensors slāpekļa minerālmēsliem, traktori aprīkoti ar precīzās stūrēšanas sistēmām.
Divi iepriekšējie gadi nebija ziemājiem labvēlīgi – vienu gadu tie izsuta, otru gadu izsala. Tad centāmies ar vasaras kviešiem un rapšiem zaudēto kompensēt, šogad ziemāji bija veiksmīgi pārziemojuši un līdz ar to ir veiksmīgas ražas. Zelta laukā neko īpašu no agrotehnikas nedarījām, visu tāpat kā pārējā saimniecībā. Vienīgi Zelta laukā un arī apkārtējos, kuros prognozējām lielāku ražu, izmantojām dārgāku fungicīdu. Kādas tieši izmaiņas tas devis, to vēl vērtēsim. Katru gadu kaut ko eksperimentējam un analizējam.
Konkursā piedalāmies katru gadu. Galvenais, ka tu piedalies, ka esi apritē, Latvijā atpazīstams. Pateicoties Zelta lauka konkursam, tas notiek. Tāda zemnieku kopā būšana veicina visas lauksaimniecības attīstību, palīdz sekot jaunākajām tehnoloģijām. Gads no gada atšķiras, un nemitīgi mums kaut kas jauns ir jāapgūst un jāievieš.”

Irēna Indriekiene, Priekules novada uzņēmuma Ruģi valdes locekle, vērtē, ka šogad varētu būt pēdējo gadu augstākais rādītājs: „Kvieši šogad vidēji saimniecībā ir 7 t/ha. Dažos laukos bija labāks iekūlums, dažos zemāks par vidējo. Zelta laukā šogad ir tikai tas vidējais – 7 t/ha. Pupas ļoti labi izbira – pāri par 6 tonnām. Nav īsti iespējams salīdzināt ar iepriekšējām ražām, jo pupas mums ir tikai otro gadu, bet sazvanījos ar citiem zemniekiem, – šis esot izcils iekūlums. Pupām arī veiksmīgs lauks tika izvēlēts. Tām vajag, lai ir mitrāks. Pagājušajā gadā bija vieta, kur augsnē vairāk smiltiņa un pupām tā kā pietrūka mituma.
Konkurss Zelta lauks Latvijā ir ļoti vērtīga iespēja satikties ar citiem zemniekiem un pārrunāt savas lietas – zināt, kā citi darbojas, kā viņiem izdodas. Tas vien jau ir, ko vērts! Jebkurš seminārs, lai kāds tas bijis, kaut ko tev iedod, bet te var izrunāties ar speciālistiem, ar pieredzējušiem saimniekiem. Nevar sēdēt mājās un dzīvot kā mucā, ir jāmācās, jāuzzina jaunākais tehnoloģijās, lai dzīvojam laikam līdzi!”

Aldis Ločmelis, Viļakas novada Šķilbēnu pagasta zemnieku saimniecības Kotiņi īpašnieks, par šā gada iekūlumu saka: „Izcils!” un atzīmē, ka tas ir likumsakarīgi – tur, kur ir ieguldīts darbs, tur arī ir rezultāts. Kviešiem un rapšiem labs ir gan ziemāju, gan vasarāju iekūlums. Ziemas kviešu Zelta laukā nokultas 9.8 t/ha, rapšu raža Zelta laukā 5.39 t/ha. Rapšiem un pupām šogad izdevies konkursam izvēlēties pašus labākos laukus. Ziemas kviešu raža saimniecībā dažviet citos laukos ir padevusies nedaudz labāka, bet kopumā saimnieks ar izvēli ir apmierināts.
Arī kvalitātes rādītāji Kotiņos kviešiem ir labi, jo saimniecībā, jau mēslojumu dodot, ir rēķinājušies, ka šogad gaidāma teicama raža. Pupas vēl tiek kultas, bet Aldis Ločmelis atzīmē, ka arī tās ir labi augušas. Zelta laukā nokults 5.64 t/ha. Saimniecībā kultūr­augiem vidējais rādītājs vēl nav noteikts. „Vispirms visu izkaltēsim, nosvērsim, tad zināsim reālo iekūlumu.”

Markus Šulte Hoette (Markus Schulte Hoette), Saldus novada Gaiķu pagasta zemnieku saimniecības Rapšulauks saimnieks, ar šā gada ražu ir apmierināts, bet teic, ka kvalitāte gan varējusi būt labāka. Rapši Zelta laukā ir 4.8 t/ha, eļļas saturs – 45 %. Rapšu lauks esot izvēlēts īstais, jo tiešām ir labākais, bet ar kviešu lauku nav trāpīts. Zelta laukā raža nokulta 8.2 t/ha, bet saimniecībā bijuši lauki, kur rādītāji šogad augstāki.

Mārtiņš Augstkalnietis, Alūksnes novada Mālupes pagasta zemnieku saimniecības Kadiķi M.A īpašnieks, stāsta: „Ziemas kvieši izbira ļoti labi – pāri par 8 tonnām, tikai proteīna maz – 10.5. Rapšiem eļļas saturs labs – 47 %, pavisam sauss nāca no lauka, tā ka varēja uzreiz vest nodot. Kūlām 5.35 t/ha
un tikai ar 7.8 % mitrumu, 2.6 % piemaisījumiem. Tik mazs mitruma procents vēl nebija bijis. Pupas vēl jākuļ, raža varētu būt tāda pati kā pērn, kādas 4 t/ha, varbūt nedaudz vairāk vai mazāk. Pāksteņu ir drusku mazāk nekā pagājušajā gadā, bet izsējums blīvāks.”
Runājot par lauku izvēli konkursam, saimnieks teic, ka kviešiem tā noteikti bijusi pareizā, bet rapši tikai izskata ziņā bija labāki, cits lauks devis bagātāku ražu – tur pat gandrīz 6 tonnas birušas.
Kadiķi MA konkursā piedalās trešo gadu, un Mārtiņš Augstkalnietis atzīmē, ka satikšanās ar citiem dalībniekiem ir pats vērtīgākais ieguvums visiem: „Katrs dalās ar savu pieredzi, un tu to vari pamēģināt savā saimniecībā. Pats savukārt izstāsti, kā tu strādā. Ar sēklām apmaināmies. Šis konkurss man devis vairāk kontaktu ar zemniekiem Kurzemē, Zemgalē, ar šiem reģioniem līdz tam man bija maz darīšanu.”