Konkursa Zelta lauks Latvijā komisijai pēc lauku apskatēm klātienē priekšā vēl liels un smags darbs – vērtēt to, kas izdarīts līdz ražas novākšanas procesam, skaitot materiālos ieguldījumus, tehniskos darbus, vērtējot saimniecības darbu kopumā un, protams, ņemot vērā novākto ražu, kvalitāti un tad tikai vērtējot – kuri lauki visu šo rādītāju kopskatā būs tie labākie.
Bet tikām tīrumos dūc kombaini un kulšanas darbi rit pilnā sparā. Daudzās saimniecībās puse vai pat lielākā daļa ražas jau novākta. Kā konkursa dalībnieki vērtē savu iekūlumu? Vai ir trāpīts konkursam izvēlēties labākos laukus? Kā rezultātu ietekmējuši laika apstākļi? Par to Saimnieks LV iztaujāja Zemgales puses saimniekus.

 

Raitis Garais, zemnieku saimniecības Baloži īpašnieks, kas saimnieko Bauskas novada Īslīces pagastā, ar ražas kvantitāti ir apmierināts, tikai kvalitāte varējusi būt labāka: „Raža šogad ir ļoti laba, sen nav tāda bijusi! Kvalitāte gan ir visai zema. To sabojāja šīs vasaras vēsie laika apstākļi – saules bija par maz, un tas ietekmējis proteīna daudzumu graudos.”
Zelta laukam pieteikti visu trīs kultūru lauki – ziemas kvieši, ziemas rapši un pupas. Par pupu ražu gan saimnieks vēl nesaka neko, jo, kad sarunājamies, ir augusta otrā dekāde un to novākšana vēl priekšā. Pupas esot iesējis pirmo reizi, tad jau redzēs, kas būs sanācis. Laukos, kas iekļauti konkursā, mazliet pamainīta agrotehnika, pēc konsultantu ieteikuma tajos vairāk izmantots šķidrais mēslojums. Taču izvēlētajā rapšu laukā nav bijusi pati augstākā raža – aptuveni četras tonnas no hektāra, kamēr blakus laukos – piecas. Konkursā Zelta lauks zemnieks piedalās pirmo reizi – ļāvies pierunāties, jo iespēja iegūt jaunu pieredzi vienmēr ir vērtīga.

Jānis Vackars, zemnieku saimniecības Beķeri saimnieks no Bauskas novada Vecsaules pagasta šā gada iekūlumu salīdzina ar 2007. un 2012. gadu, kad tas bijis līdzīgs. Kviešu raža šogad ir 5–7.5 t/ha, parasti Beķeru laukos mēdzot nokult 5–6 t/ha. Kvalitāte gan kviešiem nedaudz kritusies – proteīns 12–13.5 %, citus gadus bijuši labāki rādītāji. Zemniekam ir sava versija par kviešu kvalitātes krituma iemesliem: „Es uzskatu, ka augiem pietrūka barības vielu, jo tie trīs nedēļas ilgāk bija uz lauka nekā citus gadus. Mēs agrāk nekā parasti šajā pavasarī iesējām un tagad nedēļu vēlāk sākām kult.” Konkursam izvēlētais kviešu lauks ar bagātīgu graudu birumu neizceļas, bet zemnieks uzsver, ka tas galu galā nav svarīgākais: „Konkurss vienmēr ir izaicinājums, neviens dalībnieks nevar zināt, kurš viņa lauks šogad būs labākais. No kviešu platībām konkursam izvēlējos vienu no lielākajiem laukiem saimniecībā, kurā iesēta labāka sēkla.”
Pupas saimniecībā novāks vēl tikai pēc nedēļām divām trim. „Pupas vēl aug. Šovasar tās stipri vien papostījis negaiss – augi ir salauzīti, pārlauzti uz pusēm. Jācer, ka tas nebūs pārāk ietekmējis ražu.”

Jānis Zaube, zemnieku saimniecības Kalnāji saimnieks no Olaines novada Pēterniekiem teic, ka rapšu raža padevusies vidēja – apmēram 3.5 t/ha: „Tas nav daudz, bet arī iepriekš bijis līdzīgs rezultāts. Katru gadu ar rapšiem kāda ķibele gadās. Šim sējumam neizmantojām regulatoru, un rapši vairāk izstiepās uz augšu. Sākumā konkursam izvēlētais lauks likās tāds cerīgs, bet vēlāk bija redzams, ka citam būtu labāki rādītāji. Kviešu Zelta lauks gan būs labāks par pārējiem saimniecībā. Kur sēti kvieši pēc kviešiem, tur birst 6 t/ha, bet, kur pēc rapšiem vai pupām, – ap astoņām tonnām no hektāra. Tā kā Zelta laukā kvieši ir pēc pupām, tās astoņas tonnas arī būs.” Vēl tas nav nokults, jo vispirms zemnieks kuļ tos kviešu laukus, kuros šoruden paredzēts sēt ziemas rapšus. Saimniecībā augu sekai pievērš pienācīgu uzmanību, jo tas atmaksājas ar labāku ražu.
Tehnoloģijas visos laukos bijušas vienādas, Zelta lauki nav nekā īpašāk aprūpēti: „Mēs konkursā nespiedām uz vietām un prēmijām. Mums ar kolēģiem Zemgalē ir grūti spēkoties. Pieredze, iespēja aprunāties, lūk, vērtīgākais, ko dod katra piedalīšanās šādā konkursā!”

Uldis Zīle, zemnieku saimniecības Zariņi saimnieks no Olaines novada Pēterniekiem šogad ziemas kviešu labākajos laukos kuļ 8–9 tonnas un pieļauj, ka varbūt no kāda būs arī 10 tonnas. Vidējais rādītājs, iespējams, nebūs tik labs, jo ir arī lauki, kuros iekūlums ir krietni mazāks, tomēr kopumā zemnieka skatījumā raža šogad ir labāka nekā citus gadus. 20. augustā bija nokulta tikai trešdaļa sējumu, līdz Zelta laukiem vēl nebija tikuši, tāpēc zemnieks neprognozē, kādu ražu būs devuši konkursā vērtējamie. Arī pupu novākšanai vēl kārta nav pienākusi, un par ražu grūti spriest. Vienīgi skaidrs, ka laika apstākļi tām nav kaitējuši. Saimnieks gan piebilst, ka vairāk lietus būtu derējis.
Tehnoloģiju ziņā Zelta laukos darīts tas pats, kas pārējos. Kopumā mazliet vairāk nekā citus gadus izmantoti mikroelementu maisījumi. „Acīmredzot tam bijusi pozitīva ietekme,” vērtē saimnieks, „jo kviešiem kvalitāte ir laba.” Līdz šim Uldis Zīle nav piedalījies konkursā Zelta lauks: „Es pat tā īpaši par tādu konkursu nebiju dzirdējis. Varbūt biju palaidis gar ausīm. Bet ir interesanti. Vērtētāji skaitīja vārpas un prognozēja ļoti lielu ražu. Tagad redzēsim, kāda tā reāli būs.”

Mārtiņš Villa, kas saimnieko Rundāles novada Svitenes pagasta zemnieku saimniecībā Zemgaļi, šā gada ražai dod vērtējumu starp labi un ļoti labi. Nokults jau 75 % lauku. Rapši Zelta laukā devuši 4.6 tonnas no hektāra. Dažos Zemgaļu laukos bijušas četras, bet dažos piecas tonnas no hektāra. „Tas ir labs rezultāts, ņemot vērā to, ka pagājušā gada rudenī atsevišķos laukos, kuros iepriekš bija mieži, rapšus bija nograuzuši gliemeži, tāpēc nācās pārsēt. Kviešu Zelta lauka ražība bija 6.7 t/h. Tur bija sēta šķirne ‘Edvīns’. ‘Fredim’ ražība ir nedaudz labāka, un ‘Skagen’ vēl labāka, ‘Fredi’ un ‘Edvīnu’ sējām, lai agrāk var sākt kult un sagatavot laukus rapšu sējai.”
Mārtiņš Villa arī stāsta, ka Zelta lauki atrodas tuvu pie mājām, tos viņš varējis vērtēt rītā un vakarā, bet īpaši atšķirīgas tehnoloģijas tajos nav pielietotas. Tā kā saimniecība ir liela, daudz uzmanības veltīt visiem sējumiem vienlaikus nemaz nepietiekot laika.
Saimnieks atzīmē, ka graudu gatavošanos šogad nelabvēlīgi ietekmējuši laika apstākļi – tieši tajā laikā bija vēss un sauss. „Jūlijā piedevām vēl nebija saules. Līdz ar to graudiem ir salīdzinoši vidēja kvalitāte – kvieši novērtēti kā atbilstoši B kvalitātei jeb 2. pārtikas grupai.”

Andris Grantiņš, Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecības Eriņi saimnieks ar ražu savos Zelta laukos var patiesi lepoties – ziemas kvieši no hektāra devuši 9 t/ha,
bet rapši – 4–6 t/ha. Rapši jau visi ir nokulti, ziemas kvieši – lielākā daļa. Saimnieks teic, ka raža ir attaisnojusi viņa prognozes: „Kā es biju paredzējis, tā arī viss ir noticis. Kvalitāte ir laba, kviešiem proteīns 14.5 %, bet Zelta laukā pat 15.4 un ražība 11.5 t/ha. Rapšiem eļļas saturs – 47 % un ražība 6 t/ha.
Ņemot vērā šā gada ilgo veģetācijas periodu, savādāk nemaz nevarēja būt. Vienīgi tiem zemniekiem, kam ir agrās šķirnes, varēja pietrūkt saules. Viņiem noteikti par laika apstākļu ietekmi ir cits vērtējums, bet mums ir vēlās šķirnes, kam saules šovasar nebija par maz. Kviešu kvalitāti izšķīra iestrādātais sēra un slāpekļa daudzums, jo, kad saules ir maz, augs nevar sēru pietiekami uzņemt, nenotiek fotosintēze. Svarīgs bija slāpekļa un sēra saturs pēdējā mēslojumā, kas tika iedots, miglojot pa vārpu. Lietus un negaiss laukos postu nenodarīja. Pašās beigās mazliet veldre parādījās, bet tā vairāk bija lielas ražas veldre.”

Andris Sabitovs, SIA Tand Ukri agronoms, vērtē, ka šogad uzņēmumam būs augstākās ražas. Tand Ukri, kas atrodas Auces novadā, ir viena no lielākajām graudkopības saimniecībām Latvijā, un no šā gada konkursa dalībniekiem tā apsaimnieko lielākās graud­augu platības. Miežiem, kas gan nav konkursā vērtējama kultūra, šogad nokultas 6.8 t/ha.
„Kviešus vēl kuļam,” stāsta agronoms, „bet līdz šim nokultajos raža ir 6.5, 7.5, 8.5 un labākajam laukam – 9.5 t/ha. Šis mums būs viens no labākajiem gadiem. Ja skatāmies rādītājus piecu gadu griezumā, tad kviešiem vidējais ir bijis kādas 5 t/ha. Rapšiem šogad ir 4 t/ha. Citus gadus bijis 2.5–3 t/ha.” Ražas pieaugumu ziemāju kultūrām agronoms skaidro ar labvēlīgu ziemu: „Pamatu mēs katru rudeni ieliekam apmēram līdzīgā līmenī. Ja ziemošana ir laba un pavasarī, vasarā nekādas ķibeles nepiemeklē, tad arī iekūlumam jābūt labam. Protams, mēslošanā, augu aizsardzībā nedrīkst kļūdīties. Par labu nāca tas, ka pavasaris bija agrs. Kviešiem kvalitāte gan klibo. Proteīns agrajiem bija 12 %. Taču mums ir arī vēlākas šķirnes, un tās jau aiziet uz B un uz A pārtikas kvalitātes grupu, pagaidām A+ un elites grupa vēl nav bijusi.”
Tand Ukri konkursā startē ar mērķi redzēt, kā saimniecība ar savām līdz šim izmantotajām tehnoloģijām izskatās uz kopējā graudaudzētāju fona. Tāpēc šogad ne konkursam izvēlētajās, ne arī citās platībās nekādi īpaši uzlabojumi, jauninājumi nav veikti, atzīmē Andris Sabitovs. „Pārējos laukos veicam dažādus izmēģinājumus nelielās platībās, pirms ieviest kaut ko praksē. Esam ieviesuši pašu pārbaudītas vērtības un pie tām turamies. Katram padomam sekot nav vērts. Ja konkursā uzzināsim, ka, piemēram, pieci zemnieki ir veiksmīgi izmantojuši kādu risinājumu, tad gan to varētu pamēģināt arī savā uzņēmumā – jau plašākā mērogā.”

Kaspars Duge, zemnieku saimniecības Terēņi īpašnieks, kas saimnieko Jelgavas novada Vilces pagastā, vērtē, ka raža šogad ir laba – rapšiem kopumā vidēji pāri par 5 t/ha,
bet kviešiem 7–8 t/ha. Zelta laukos rapši novākti ap 6 t/ha, kvieši – pāri par 8 t/ha. Konkursam izvēlētajos laukos izmantotas tādas pašas tehnoloģijas kā visos pārējos. Kvalitātes rādītāji, ņemot vērā laika apstākļus ar pieticīgo saules devu, arī ir labi – eļļas daudzums rapšiem 44 %, proteīns kviešiem 13 %. „Gads šogad ir labs,” secina Kaspars Duge. „Kvieši gan diezgan pagūlās, līdz ar to raža bija nedaudz zemāka. Šķirnei ‘Edvīns’ raksturīgi, ka tā ir neizturīga pret veldrēšanu. ‘Skagen’ turas labāk.”
Terēņi konkursā Zelta lauks piedalās jau ceturto gadu, un saimnieks spriež, ka būtu vēl lielāks ieguvums, ja organizētāji rastu iespēju arī dalībniekiem kopā ar vērtētājiem apbraukāt un paskatīties citu zemnieku laukus, redzēt konkrēto situāciju un iztaujāt, kādas metodes kurš izmantojis. Ar savām acīm redzēt ir pavisam kas cits nekā tikai dzirdēt, kā citiem klājies. Tas dotu daudz lielāku un praktiskāku pieredzi.