Uzziņa

“Zaļā nedēļa” notiks Berlīnē no 16. līdz 25. janvārim.

Latvija izstādē aizņems 650 kvadrātmetru lielu platību.

Izstādi organizē Zemkopības ministrija sadarbībā ar “Fondu Latvijas lauksaimniecība attīstībai”, SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” un Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtu.

Berlīnē tiks pārstāvēti vairāk nekā 100 Latvijas uzņēmumi un saimniecības.

Tiks prezentēti apmēram 600 produktu veidi.

Latvijas dalība izstādē “Zaļā nedēļa” Berlīnē izmaksā ap 1,3 miljoniem eiro, no kā apmēram puse ir valsts budžeta 
līdzekļi.

Šī ir lielākā Latvijas pārstāvniecība pārtikas izstādē valsts vēsturē, apliecina gan Zemkopības ministrijas speciālisti, gan uzņēmēji. “Internationale Grüne Woche Berlin” jeb “Zaļā nedēļa” Berlīnē sevi reklamē kā pasaulē lielāko pārtikas izstādi.

It kā lielākā pasaulē

“Tā ir lielākā lauksaimnieku izstāde, kāda pasaulē notiek,” pārliecināts ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kaut gan ir vēl vismaz septiņas, kas pašreklāmā izmanto šādu raksturojumu. “Šogad jau astoņdesmito reizi, un mēs piedalāmies divdesmito reizi,” žurnālistiem ceturtdien stāstīja ministrs. “Tā nav vienkārša izstāde, bet valsts parādīšana no daudzām citām pusēm. Gribam parādīt sevi kā ļoti pievilcīgu valsti ar augstas kvalitātes pārtikas produktiem, ko varēs tur pasmeķēt. Gribam parādīt savu nacionālo virtuvi. Un vienlaikus arī to, ka mūsu valstij ir ilgtspējīga tālredzīga sapratne par zemes izmantošanu. Un ka mums ir droša pārtika.”

Par Latvijas redzamības palielināšanu Berlīnē liecina salīdzinājums – līdz šim Latvija sevi rādīja 90 kvadrātmetros, bet šogad – septiņreiz lielākā platībā – 650 kvadrātmetros. “Pirmoreiz Latvija ir partnervalsts, un tas noticis, pateicoties tam, ka Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienībā,” skaidroja Dūklavs. “Šī gada izstādē jau esam ļoti atpazīstami, kas ir svarīgi tiem uzņēmējiem, kas piedalās. Galvenais, ka pēc tās nejauks ar lietuviešiem vai igauņiem,” piebilda Latvijas stenda idejas autors un ierīkotājs Rihards Krastiņš.

Katru gadu Vācija izstādei izvēlas vienu partnervalsti, kas palīdz izstādes rīkotājai “Messe Berlin” pasākuma organizēšanā. “Zaļās nedēļas” partnervalsts statusu 2015. gadā ieguva Latvija. Statuss gan maksā 100 000 eiro. Tomēr tas garantē, ka izstādes laikā Latvijai tiks pievērsta īpaša uzmanība. Visas izstādes atklāšanas ceremonija un tās viesu uzcienāšana ir Latvijas ziņā. Un zāle nr. 8.2. Partnervalstij būšot iespēja demonstrēt valstī ražoto plašo pārtikas produktu, meža produktu, amatniecības izstrādājumu klāstu, kā arī daudzus izstādes apmeklētājus iepazīstināt ar lauku tūrisma iespējām Latvijā, skaidroja ministrijā. v:shapes=”_x0000_i1025″>Izstādes rīkotājs Rihards Krastiņš: “Mana ideja ir atvērta lauku sēta, kur no pļavas var redzēt zivju sētu, kur ir autentiska koka māja un var iet no dārza uz mežu.” Rit Latvijas stendu iekārtošana izstādē “Zaļā nedēļa”.

Izstādes politiskie darījumi

Pat ja “Zaļā nedēļa” nav pasaulē lielākā izstāde pārstāvēto uzņēmumu skaita, platības vai vairumtirgotāju apmeklējuma ziņā (sk. tabulu), tā noteikti ir politiski svarīgākā. Jo tajā piedalīsies ne tikai biznesa cilvēki, bet arī 70 valstu ministri un augstākie ierēdņi, dažādu lauksaimniecības dienestu vadītāji. Konferences un tikšanās ir tās gēnos. 1926. gadā kādam Berlīnes tūrisma biroja darbiniekam ienāca prātā doma tradicionālo Vācijas Lauksaimnieku biedrības ziemas sanāk­smi papildināt ar lauksaimniecības produktu izstādi. Un tad pirmo šādu pasākumu nosauca par “Zaļo nedēļu”. Par zaļo tāpēc, ka vācu mežinieki un lauksaimnieki tajā laikā valkāja zaļus filca mēteļus… Nosaukumam nekāda sakara ar zaļo domāšanu! Bioloģiskajiem produktiem ir pavisam citi gadatirgi.

“Zaļās nedēļas” laikā plānotas ne tikai vērienīgas Latviju popularizējošas aktivitātes, bet arī zemkopības ministra tikšanās vismaz ar desmit valstu lauksaimniecības ministriem. “Nekad šo nesaukšu tikai par biznesa izstādi. Lielākoties tikšos ar neeiropas ministriem, jo ar ES dalībvalstu ministriem tiekamies katru mēnesi ES Padomē, braucam viens pie otra. Esmu plānojis sarunas ar Azerbaidžānas, Kazahstānas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Ķīnas un vēl vairāku valstu ministriem,” uz “LA” vaicājumu atbildēja Dūklavs. “Runāsim gan par Rietumu, gan Austrumu tirgiem un to, kā līdzēt Latvijas pārtikas ražotājiem tajos ienākt,” viņš papildināja. To, ka uzņēmumi meklē iespējas ienākt arī Vācijas tirgū, atzina arī Rita Auziņa, SIA Lido” valdes priekšsēdētāja, un Māris Trankalis, AS “Brīvais vilnis” izpilddirektors. Pat ja tā nav pati lielākā izstāde, tā Latvijai ir tuvākā un svarīgākā.

Veca no ārpuses, moderna no iekšpuses

Izstādes rīkotājs Rihards Krastiņš: “Mana ideja ir atvērta lauku sēta, kur no pļavas var redzēt zivju sētu, kur ir autentiska koka māja un var iet no dārza uz mežu.” Rit Latvijas stendu iekārtošana izstādē “Zaļā nedēļa”.

Nodibinājuma “Fonds Latvijas lauksaimniecības attīstībai” valdes priekšsēdētājs Rihards Krastiņš “LA” ar roku vēzieniem uzzīmēja ainu izstādē: “Man negribējās, ka valstij atvēlēto vietu sadala daudzos mazos firmu kambaros ar stendiem. Mana ideja ir atvērta lauku sēta, kur no pļavas var redzēt zivju sētu, kur ir autentiska koka māja un var iet no dārza uz mežu. Jauno lauku sētu rādām tāpēc, ka visā Eiropā ir tendence iegūt īpašumā vecās lauku mājas un muižas un modernizēt tās. Mēs, Latvijas valsts, esam ar vēsturisko mantojumu un ejam uz jauno, moderno. Latvijas stends tiks prezentēts kā lauku sēta, kurā tradicionālais savietots ar modernākajām lauksaimniecības tendencēm. Izstādi gribam veidot kā stāstu, kā procesu, kurā piesaistām apmeklētājus.”

“Kopstendu veidos vairāki tematiskie bloki: “Pļava”, “Amatniecība”, “Ēdināšana un tūrisms”, “Zivju sēta”, “Mežs”, kā arī “Pieņemšanas māja”. Piemēram meža sadaļā, ko veido “Latvijas valsts meži”, būs gan “Mammadaba”, gan baskāju taka, arī stādu siena. Amatniecības stūrī trīs amatnieki – kokgriezējs, klūdziņu pinējs un audējs – iesaistīs darbā apmeklētājus. “Pļavā” tiks prezentēts piens, maize un gaļa, “Dārzs un drava” – augi, ogas, medus, vīni. Zivju sētā cienās desmit mūsu zivsaimnieki.

“Mums nebūs butaforiju – viss īsts,” norādīja Krastiņš. Stenda teritorijā izbūvēta īsta koka māja, kurā jebkurš varēs nobaudīt latvisku ēdienu “Lido” bistro piedāvājumā. Rita Auziņa, SIA Lido” valdes priekšsēdētāja, sola ēdināt izstādes apmeklētājus tikai ar Latvijas produktiem un parādīt, cik dabisks un garšīgs produkts top Latvijā: “”Lido” virtuve ir ļoti tuvu vācu virtuvei, mēs varēsim pārsteigt ar to, cik garšīgi ir mūsu ēdieni. Vēl mēs gribam mainīt viedokli par ātro ēdināšanu un pierādīt, ka tā var būt kvalitatīva, garšīga un par pieņemamu cenu.”

Māris Trankalis atklāj, ka “Brīvais vilnis” katru gadu piedalās četrās piecās izstādēs. No tām atgriezies ar atziņu, ka Latvija ir kvalitatīvu produktu ražotāja. “Mēs esam kā neliels lauku tirdziņš ar kvalitatīvu produkciju, kas tagad ražošanu pavērsusi industriālā gultnē. Jābūt aktīvākiem nekā līdz šim, jo to atpazīstamību, kāda mums ir pašlaik, esam ieguvuši desmit gadu laikā. Tikai pēc pēdējās izstādes oktobrī Parīzē tirgotāji beidzot ir noticējuši, ka mēs varam. Berlīnē mums ir svarīgi parādīt savus produktus, lai patērētājs zinātu, ko izvēlēties lielveikalu plauktos.”