Nozaru vadītāju atsauksmes

Aiga KraukleAiga Kraukle,

Biedrības Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība valdes priekšsēdētāja un agronome, pasākumā koordinēja dārzkopības nozari:

– Rādījām kartupeļus, dārzeņus, augļus, ogas un stādus. Tā kā bija tik liela šķirņu dažādība, mūsu nozare bija gan garšīga, gan interesanta. Kartupeļu audzētāji rādīja lielo šķirņu klāstu, dārzeņu audzētāji – visus Latvijā audzētos dārzeņus un to augšanas procesu, augļkopji – lielisko ražu un stādu audzētāji – paraugdārziņu.

Pilsētnieki bija pārsteigti par to, ka Latvijā ir tik daudz kartupeļu šķirņu, ka pie mums audzē arī krāsainus puķkāpostus un ka ķirbis mēdz būt arī mazs vai neparastas formas. Daudziem aizraujoša bija dažādu sēklu atpazīšana. Visvairāk iepriecināti, neapšaubāmi, bija mazākie apmeklētāji, kuri izmēģināja gan čipsu gatavošanu, gan dārzeņu vīriņu meistarošanu, gan kāpostu skābēšanu, gan sēklu mandalu veidošanu un eglīšu stādīšanu.

Pamatideja – iepazīstināt pilsētniekus ar to, kā un kas izaug Latvijas laukos, izdevās. Apmeklētāji pārsvarā bija mazi bērni un pieaugušie. Gribējām, lai būtu vairāk skolu jaunatnes. Pirmo ieinteresētības sēklu sējām jau pavasarī, iedodot bērniem podos iestādītus kartupeļus. Sestdien viņi bija gandarīti par paveikto un pieteicās jau nākamajam gadam – tātad interese ir, un tā jānotur.

Mums visiem kopā tas bija liels darbs. Ļoti daudz paveica katras atsevišķas nozares vadītāji, komunicējot ar nozaru speciālistiem. Prieks, ka dalībnieki brauca projām ar nogurušām, taču smaidošām sejām. Visi viņi ir pelnījuši lielu pateicību – paldies visiem, kas piedalījās gan organizēšanā, gan atnāca uz krastmalu!

 

Kristaps GramanisKristaps Gramanis,

SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Zivsaimniecības sadarbības tīkla sekretariāta projektu vadītājs, pasākumā koordinēja zivsaimniecības nozari:

– Zivsaimniecības nozare ir saistīta ar ūdeņiem, un, lai gan mēs atradāmies promenādē pie Daugavas, visu parādīt neizdevās, jo tilti ir par zemu, lai pie mums varētu ierasties zvejas kuģis. Tāpēc visu, kas saistīts ar zivsaimniecību, vislabāk apskatīt uz vietas saimniecībās.

Zivsaimniecības pamatvērtība un galvenais produkts ir zivs, ko uz Rīgu bija atveduši Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR un Zivju resursu pētniecības departaments sadarbībā ar zivju audzētavu Tome. Bija iespējams apskatīt dzīvas zivis baseinos un noskaidrot visu, kas interesēja par zivju sugām, to audzēšanas apstākļiem u.tml.

Manuprāt, viena no galvenajām vērtībām, kas saistās ar zivsaimniecību, ir zivju smarža, un to mums izdevās nodemonstrēt. Uz Rīgu ar kūpinātavu bija ieradušies Pāvilostas zvejnieki, lai rīdziniekiem demonstrētu kūpināšanas procesu, un tie, kas bija īstajā vietā un laikā, varēja nobaudīt kādu kūpinātu buti un reņģi. Gandrīz katram promenādes apmeklētājam bija iespēja nogaršot uz ugunskura vārītu zivju zupu un arī reņģu sautējumu, ko mums ierādīja un sagatavoja Skrundas Profesionālā vidusskola.

Piekrastes zvejnieks Andris Skuja interesentiem rādīja un ļāva iemēģināt roku špleisēšanā, kā arī demonstrēja interese tiem daudz praktisku mezglu, ko
iespējams izmantot zivsaimniecībā.

Manuprāt, pasākums bija vērtīgs, būtu vēlams tādu atkārtot arī turpmāk! Lielu paldies vēlos pateikt visiem iesaistītajiem zivsaimniecības nozares pārstāvjiem, kā arī visiem brīvprātīgajiem!

 

Eduards BergmanisEduards Bergmanis,

pasākumā koordinēja tehnoloģiju nozari:

– Darbs pie pasākuma bija pamatīgs, taču komanda, bija lieliska – visi strādājām, viena mērķa vadīti. Man ļoti patīk Lauki ienāk pilsētā ideja. Tehnoloģijas Latvijā tika parādītas gan no vēsturiskajiem aizsākumiem – zirga pajūga līdz pašiem modernākajiem mūsdienu agregātiem. Varēja uzdot jautājumus dalībniekiem, tā kā katram bija iespējams uzzināt visu, ko vēlējās.

No daudziem apmeklētājiem saņēmu labas atsauksmes, ka pasākums ir orientēts uz ģimeni, ir bez ieejas maksas un var apskatīt tādas lietas, ko pilsētniekiem nemaz nav iespējas redzēt. Savukārt vecāka gadagājuma cilvēkiem tā bija lieliska iespēja atsaukt atmiņā kādreiz redzēto un piedzīvoto, salīdzināt ar pašreizējām iespējām. Domāju, ka vajadzētu vēl vairāk aicināt skolu jaunatni, lai viņi redz, kas notiek lauksaimniecības nozarē.

Tehnoloģiju nozares dalībnieki bija atraktīvi, piemēram, no Motormuzeja bija atvests vecākās paaudzes kombains, ko ik pa brīdim iedarbināja daudziem skatītājiem par prieku. Kāds bērns, izkāpis ārā no lielā kombaina, teica tētim – šis ir vēl varenāks nekā bembis! Apmeklētāji bija ļoti priecīgi, labvēlīgi noskaņoti un
ieinteresēti.

Es rūpējos, lai viss būtu kārtībā arī no drošības viedokļa, jo tehnikas vienības pasākumā tika ļoti intensīvi izmantotas, pasākuma iemūžināšanai daudzi vēlējās nofotografēties pie traktoriem un kombainiem, kā arī tajos
iekāpt un kaut uz brīdi sevi iedomāties vadītāja vietā. Tehnikas kompāniju pārstāvji bija pārsteigti, ka ir tik liela atsaucība un interese par viņu produkciju, un jau sāk domāt, kā to varētu parādīt vēl labāk, ja šāds pasākums tiktu rīkots atkal.

 

Lelde VilkristeLelde Vilkriste,

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētniece, pasākumā koordinēja mežsaimniecības nozari:

– Vispirms gribu teikt četrus lielus paldies – organizatoriem par ideju un iespēju, mežu nozares dalībniekiem par atsaucību un entuziasmu, LLU studentiem par palīdzību aktivitāšu organizēšanā un apmeklētājiem par interesi un pozitīvajām emocijām.

Viens no galvenajiem uzdevumiem bija saprotamā veidā parādīt, ka meža nozare ir ļoti plaša – tā ietver gan koku stādīšanu un audzēšanu, gan mežizstrādi, koksnes pārstrādi un siltuma ražošanu, kā arī nodrošina darbu, dabas daudzveidību un atpūtu. Līdz ar to pasākuma dalībnieku spektrs bija gana plašs. Interesenti varēja saņemt konsultācijas par meža audzēšanu un apsaimniekošanu, uzzināt vairāk par koka pārstrādi un izmantošanu Latvijā, aplūkot kokapstrādes instrumentus un tehniku, pārbaudīt savas zināšanas par Latvijas dabu un iesaistīties visdažādākajās aktivitātēs un spēlēs. Vairāk par to visu var lasīt avīzē Mežs ienāk Rīgā (pieejama www.laukiienakpilseta.lv).

Mani kā nozares koordinatori patīkami pārsteidza vienotība, kas valdīja meža nozares stendos, un savstarpējā sadarbība. Taču vislielāko gandarījumu sniedza pozitīvās atsauksmes no nozares dalībniekiem un sūdzības, ka apmeklētāju pieplūdums ir tik liels, ka nav laika paēst un apskatīties, kas notiek citās nozarēs.

Apkopojot dalībnieku viedokļus, nākas secināt, ka vēl aizvien daudzus Latvijas iedzīvotājus pārsteidz pamatpatiesības par meža nozari. Meža nozares stāsts par to, kā notiek meža audzēšana un izmantošana, lika vairākiem pret mežizstrādi noskaņotajiem mainīt savu viedokli un atzīt, ka koks ir nozīmīgs produkts Latvijas ekonomikā, tikai tas ir efektīvi jāizmanto.

 

Sarmīte BabāneSarmīte Babāne,

biedrības Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome projektu vadītāja, pasākumā koordinēja lopkopības nozari:

– Vēlos pateikties visiem lopkopības jomā iesaistītajiem – tā bija plaši pārstāvēta un katrs darbojās ar lielu atbildību. Man bija priekšrocība, ka LOSP biedru vidū ir tik daudz dažādu lopkopības organizāciju, kas pašas uzņēmās atbildību, lai Spīķeru krastmala varētu piedzīvot kaut ko vēl nebijušu. Mums izdevās ļoti daudzus pārsteigt ar lauksaimniecības dzīvnieku dažādību Rīgas centrā. Neapšaubāmi, tas bija piedzīvojums un pārdzīvojums gan dzīvniekiem, gan to saimniekiem.

Lielākā daļa saimniecību pirmo reizi piedalījās tik plaši apmeklētā pasākumā, bet visi kopā mēs to izdarījām lieliski, tuvinājām pilsētniekus lauku videi un parādījām daudzus dzīvniekus – govis, sivēnus, zirgus, gaļas liellopus, ponijus, vistas, gaili, pīles, zosis, trušus, aitas un kazas. Daudzus priecēja iespēja pagulēt salmos. Bērni, kas nebija redzējuši salmus, tos arī nogaršoja, bet teica, ka neesot īpaši garšīgi.

Esmu lepna, ka ļāvām apmeklētājiem uzzināt daudz jauna. Visas aktivitātes bija izglītojošas, atsaucība bija liela no visām paaudzēm, lai arī sākotnēji projekta mērķ­grupa bija bērni un jaunieši.

Un kā visiem garšoja lauku labumi! Diemžēl degustācijām paredzētie produkti ātri vien beidzās, tāpēc tie, kas nāca vēlāk pēcpusdienā, nepaspēja nogaršot šos izcilos lopkopības nozares gardumus – gaļas, sierus, jogurtus u.c.

Pasākums tiešām bija fantastisks! Domāju, ka būtu vērts to atkārtot. Būtu interesanti iesaistīt pilsētniekus arī pasākuma organizēšanā – piemēram, kā brīvprātīgie viņi celtos agri no rīta, strādātu visu dienu un ietu vēlu gulēt… nu tā riktīgi, lai izjūt lauku darbu garšu!

 

Gita DeksneGita Deksne,

vides dizaina projektu vadītāja, pasākumā koordinēja bioloģiskās lauksaimniecības, pirts un biškopības nozares:

– Mans uzdevums bija pulcināt kopā nozaru pārstāvjus, kas gatavi veltīt savu laiku, zināšanas un līdzekļus apmeklētāju izglītošanai, ieinteresēšanai un izklaidēšanai reizē.

Bioloģiskās lauksaimniecības stendā centāmies parādīt nozaru un produktu daudzveidību, ar katru atrakciju, spēli simboliski norādīt uz bioloģiskajā saimniekošanā neaizstājamām vērtībām – Sauli (izgatavo vai uzzīmē saulīti), Ūdeni (aplaisti kociņu) un Zemi (Baskāju taka) un pamatprincipiem, piemēram, bioloģisko daudzveidību (spēle Zini un mini), atjaunojamu resursu izmantošanu, saimniekošanu bez ķimikālijām. Ar saulītēm tika piezīmēti 15 (!) lielie bloki, galdauts un visi iespējamie papīri, kas stendā gadījās. Bērnu un vecāku sazīmēto un izgatavoto saulīšu nākamā mājvieta būs Saules muzejs.

Tāpat stendā varēja gūt informāciju, kā kļūt par bioloģisko lauksaimnieku un kādas prasības ir produktam, lai to varētu saukt par bioloģiski audzētu. Visas dienas garumā notika arī degustācijas, kas, protams, bija ļoti apmeklētas. Stenda iecienītākais objekts bija Baskāju taka, kur ikkatra pēda atrada sev tīkamāko sajūtu. Lielākais fans bija aptuveni trīs gadus vecs puika Kristians, kurš nebija noceļams no trases.

Bitenieku stendā varēja iepazīties ar medus sviešanas procesu, sarullēt vaska sveces, piedalīties konkursos un degustācijās, iepazīties ar staigājošu biti un īstiem biteniekiem.

Pirtniekiem Daugavas malā bija sakurts ugunskurs, un improvizētā pirtī interesenti varēja izbaudīt pērienu ar bambusa slotiņām, pārbaudīt savas zināšanas zaru slotiņu atpazīšanā vai aprunāties ar pirtnieku skolas pārstāvjiem.

Diena bija gara, bet mums, dalībniekiem, ir gandarījums par labi paveiktu darbu. Liels atbalsts bija arī brīvprātīgie palīgi. Pateicos visiem iesaistītajiem par dalību, atsaucību stenda kopskata veidošanā un speciālo lūgumu izpildē, par organizētību un atbildību pasākuma laikā!

 

Ilze MeržvinskaIlze Meržvinska,

biedrības Zemnieku saeima biroja vadītāja, pasākumā koordinēja graudkopības nozari:

– No grauda līdz maizei mūsdienās – ar šādu devīzi Zemnieku saeima gatavoja savu ekspozīciju graudkopības nozarei. Jau maijā, kad uzsākām darbu pie koncepcijas, sapratām, ka ir jāmaina pilsētas jauniešu uzskats par lauksaimniecību kā nepopulāru un vecmodīgu nodarbi. Mūsu nodoms bija parādīt graudkopību kā mūsdienīgu un modernu nozari – atspoguļojām pilnu ražošanas ciklu un ar to saistīto nepieciešamo izglītību un tehnoloģijas. Kopumā astoņās teltīs parādījām nozares vēsturi, selekcijas procesu, augsnes apstrādi, sēju, sējumu kopšanu, precīzo lauksaimniecību, ražas novākšanu, pirm­apstrādi un pārstrādi.

Tik vērienīga pasākuma rīkošanā bijām iesaistīti pirmo reizi un, saprotams, ka tā laikā bija gan pozitīvi, gan ne tik pozitīvi brīži, taču, vērojot kā mazie pilsētnieki ar neviltotu prieku spēlējas graudu kastēs, veido savu mandalu no dažādiem graudiem un maļ miltus, radās pārliecība, ka šādi pasākumi ir jārīko. Pārsteidzoša bija arī vidējās paaudzes ieinteresētība par dažādām laukaugu šķirnēm. Bija arī kuriozi – pilsētnieki nespēja noticēt, ka kastēs ir rapši – ar milzīgu sparu viņi centās pārliecināt kooperatīva LATRAPS agronomus, ka tās ir magones.

Mūsu ekspozīcijas tapšanā bija iesaistīti vairāk nekā 80 dažādu uzņēmumu un iestāžu pārstāvji un 40 brīvprātīgie, kas strādāja vairākus mēnešus, lai uzburtu šo brīnumu rīdziniekiem. Īpašu paldies vēlamies teikt Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtam, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtam, LPKS LATRAPS, Valsts Augu aizsardzības dienestam, LPKS Vidzemes Agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība, Latvijas Lauksaimniecības muzejam, LAALRUTA, a/s Swedbank, LLU profesoriem Dr. biol. Birutai Bankinai, Dr. agr. Zintai Gailei un Dr. habil. agr. Aldim Kārkliņam, uzņēmumiem Grauda spēks, Liepkalni un Dobeles Dzirnavnieks un, protams, LLU brīvprātīgajiem studentiem. Mēs to paveicām kopā!